Pat visizturīgākā čuguna plīts virsma var saplīst — un nav svarīgi, vai tā ir pavisam jauna vai jau kalpojusi desmitiem gadu. It kā čuguns būtu drošs metāls: neizdeg, nedeformējas, labi tur karstumu.
Tieši no tā tiek izgatavoti aizbīdņi, durtiņas, restes un plīts virsmas. Taču šim izturīgajam materiālam ir viens būtisks trūkums — tas necieš pēkšņas temperatūras svārstības un ciešu iespiešanu mūrī.
Problēma ir tāda, ka čuguns un ķieģelis uzkarst un izplešas atšķirīgi. Ja plīti uzstāda, to cieši “iežņaugot” ķieģeļu apmalē bez spraugas, tad, uzkarstot, metāls sāk spiesties pret mūrējumu un kādā brīdī vienkārši plaisā. Reizēm notiek otrādi — čuguns paliek vesels, bet plaisā ķieģelis. Īpaši bieži tas notiek pirts krāsnīs, kur temperatūra pastāvīgi mainās.
Kā izvairīties no plaisām, uzstādot plīti
Pieredzējuši krāsnsmeistari jau sen zina: čugunu nedrīkst stingri iespiest ķieģeļu mūrī. Starp plīti un mūrējumu vienmēr jāatstāj siltuma sprauga — vismaz 5–8 mm. Šo atstarpi pēc tam aizber ar sausu smilti vai ieklāj azbesta auklu, lai kompensētu metāla izplešanos.
Tomēr pat pareizi uzstādot, plaisas var parādīties. Īpaši, ja plīts virsma ir plāna vai pārāk liela. Kad tā sakarst līdz sarkanumam, metāls “spēlējas”, un, atdziestot, uz tā var izveidoties sīku plaisu tīklojums.
Ko darīt, ja plaisa jau ir parādījusies
Ir divas iespējas:
Papludināt plīti ar čuguna elektrodiem. Metode ir efektīva, taču prasa metināšanas aparātu un iemaņas — ne visiem tās ir.
Izmantot auksto metināšanu pēc sena receptes, ko var pagatavot ar savām rokām, burtiski no tā, kas atrodas mājās — no parastas olas čaumalas.
Izklausās pēc tautas maģijas, taču praksē šī metode darbojas lieliski. Ar to reiz izmantojušies lauku meistari, kuriem nebija ne elektrodu, ne karstumizturīgu hermētiķu.
Kā pašam pagatavot “auksto metināšanu”
Savāciet olu čaumalas. Jo vairāk, jo labāk. Ielieciet tās metāla kārbā (piemēram, no konserviem) un nedaudz saspaidiet.
Ievietojiet kārbu krāsnī. Kurinot ar malku, aizveriet kārbu ar vāku un novietojiet tieši pie oglēm. Atstājiet līdz pilnīgai izdegšanai.
Izņemiet nākamajā dienā. Kad kārba atdzisusi, čaumalas būs pārvērtušās pelēkbalā pulverī, līdzīgā pelniem — tas ir maisījuma pamats.
Sasmalciniet pulveri. To var izdarīt piestā vai kafijas dzirnaviņās.
Sajauciet: divas daļas apdedzinātas čaumalas, vienu daļu sāls un nedaudz ūdens, lai izveidotos bieza pasta.
Ar iegūto maisījumu aizsmērē plaisas uz uzkarsētās čuguna plīts virsmas. Noslēpums ir tajā, ka sastāvs darbojas tikai uz karsta čuguna — tad tas burtiski “iecepjās” metālā un pēc atdzišanas pārvēršas akmenī līdzīgā masā.
Kāpēc šī metode darbojas
Apdedzinot čaumalas, tās pārvēršas kalcija karbonātā un kalcija oksīdā — vielās, kas lieliski iztur augstu temperatūru un veido blīvu, akmens cietu masu. Sāls palīdz maisījumam labāk pieķerties čuguna virsmai, bet, uzkarstot, tā kristalizējas un rada “cementēšanās” efektu.
Šī pašgatavotā masa iztur pastāvīgu karstumu un temperatūras svārstības, neplaisājot un nebirstot nost. Protams, tas nav mūžīgs remonts, taču tas spēj pagarināt čuguna plīts kalpošanas laiku vēl uz vairākiem gadiem — bez metināšanas aparātiem un dārgiem hermētiķiem.
Lasi vēl: Mīlestība, veiksme un panākumi: šos cilvēkus nākamo divu nedēļu laikā sargās Veiksmes Eņģeļi — kas ir laimīgo sarakstā
Daži padomi no krāsnsmeistariem
Pirms uzklāšanas plaisas virsmu vajag samitrināt ar ūdeni, lai maisījums labāk pieliptu.
Darbus vislabāk veikt, kad krāsns jau ir silta, bet ne sakarsusi — apmēram 150–200 °C temperatūrā.
Pēc aizsmērēšanas plīti neaiztieciet, līdz tā pilnībā atdziest.
Aukstā metināšana no olu čaumalām — sena, taču ļoti efektīva metode, kā glābt čuguna plīti no bojāšanas. Vienkārši, droši un pārbaudīts laika gaitā.
Lasi vēl: No kā jums vajadzētu atteikties atbilstoši jūsu dzimšanas datumam, lai atrastu laimi
Nav vērts steigties izmest plīts virsmu pie pirmās plaisas — dažkārt risinājums ir tieši pa rokai, precīzāk — virtuvē.
